Porto    sk. Anita

Piedaloties Eiropas Savienības Erasmus+ programmas Pamatdarbības Nr.1 (KA1) skolu sektora projektā Nr. 2020-1-LV01-KA101-077185  “Kvalitatīvas un pieejamas izglītības nodrošināšana Jelgavas novadā” no 2022. gada 24. aprīļa līdz 1. maijam bija iespēja iepazīties ar izglītības sistēmu Portugālē gan noklausoties teorētisko materiālu, piedaloties praktiskajās nodarbībās, gan atmeklējot dažāda līmeņa izglītības iestādes. Iestāžu apmeklējuma laikā klātienē bija iespēja satikties ar skolas vadību, skolotājiem un skolēniem. Bija iespēja pavērot mācību procesu klātienē, uztvert tās nianses, kuras būtu vēlams iedzīvināt savā skolā. Īpaši svarīga likās skolas pieeja darbā ar vecākiem, izmantojot dažādus komunikācijas veidus. Izglītības iestādes strādā pie komunikācijas uzlabošanas stratēģijas, lai palīdzētu cilvēkiem justies saprastiem.

Svarīga obligātajā izglītībā ir ne tikai zināšanu sniegšana, bet arī praktisko iemaņu un spēju attīstība. Liela nozīme tiek pievērsta praktiskajām nodarbībām sasaistot tās ar karjeras izglītību.

Portugāles izglītības sistēma

Izglītības sistēma Portugālē sastāv no 4 posmiem:

• ·       pirmskolas izglītības posms (no 3 gadiem),
• ·      pamatskolas izglītības posms (no 6 gadiem), pamatskolas izglītības posmā ietilpst arī sākumskola,
• ·       vidusskolas izglītības posms (no 15 gadiem),
• ·       augstskola (no 18 gadiem)

Portugālei ir raksturīgi arī skolu klasteri. Skolu klasteris ir organizatoriska vienība ar savu administrāciju. Skolas struktūra ir veidota vertikāli, kas ietver sevī pirmskolu, 1., 2., un 3. posma skolas, kas pamatojas uz kopīgu mācību plānu.

Piemērs klasterim ir Agrupamento de Escolas A skola, kura sastāv no 14 skolām, 1255 skolēniem, 59 klasēm, 117 skolotājiem un 67 pašvaldības darbiniekiem. Šajā klasterī pirmskolas izglītību realizē 7 pirmskolas izglītības iestādes, kurās ir 196 bērni (12 grupas), 13 pirmskolas izglītības skolotāji un 13 darbinieki. Klasterī ir 6 1. cikla pamatskolas ar 504 skolēniem (20 klases), 25 skolotāji un 16 darbinieki. Klasteri noslēdz 1 skola, kur tiek realizēta 2. un 3. līmeņa pamatskolas izglītību. 2. cikla pamatizglītību apgūst 309 skolēni (15 klases), 3. cikla pamatizglītību apgūst 246 skolēni (12 klases). Šajā posmā strādā 79. skolotāji un 38 darbinieki.  

Obligātais skolas vecums ir no 6 līdz 18 gadiem. Pēc tam skolēni var mācīties augstskolā vai iet strādāt. Pabeidzot attiecīgo izglītības posmu skolēni saņem beigšanas izglītības dokumentu. Augstskolas un politehniskie institūti piešķir 1. pakāpes diplomu un maģistra grādu, bet universitātes arī doktora grādu.

Skolēnu skaits klasē līdz 15 gadu vecumam 26 skolēni ( 20, ja klasē ir skolēns ar īpašām vajadzībām). Skolēnu skaits vidusskolas un profesionālās izglītības klasēs vidusskolas posmā 26 skolēni (20, ja klasē ir skolēns ar īpašām vajadzībām). Skolēni tiek dalīti grupās laboratorijas darbos un tehniskajos mācību priekšmetos.

Pirmskolas izglītība

Portugālē pirmskolas izglītība nav obligāta, tā ir pēc vecāku izvēles. Pastāv gan valsts, gan privātās pirmskolas izglītības iestādes. Apmācība valsts iestādēs ir bezmaksas, bet privātajās – maksas.

Pirmskolas izglītības mērķi:

• ·  Stimulēt bērnu prasmes un veicināt attīstību,
• ·  Veicināt bērnu emocionālo stabilitāti,
• ·  Veicināt integrēšanos dažādās sociālajās grupās,
• ·  Attīstīt komunikācijas prasmes,
• ·  Veicināt higiēniskus un veselīgus ieradumus,
• ·  Savlaicīgi atklāt talantīgus bērnus un bērnus ar īpašām vajadzībām.

Projekta ietvaros bija iespēja apmeklēt D. Pedro V koledžu (pirmsskola un sākumskola ) .

·  Colégio D. Pedro V un tās Izglītības projektam UNESCO piešķīra starptautisku atzinību par sniegumu, kas demonstrēts par labu šīs organizācijas izglītības stratēģijai attiecībā uz komandas darbu, augstiem kvalitātes standartiem, radošu un uzņēmīgu vidi, ievērojot augstus ētikas standartus. Colégio D. Pedro V ir vienīgā organizācija Bragas apgabalā, kas kļuvusi par šī tīkla dalībnieci.   

·  Šīs skolas skolotāji īpašu vērību pievērš darba plānošnai, praktiskām – tematiskām pētnieciskajām nodarbībām. Kā arī darbam ar vecākiem, lai vecāki būtu informēti par bērnu attīstību, spējām un interesēm.

Obligātā izglītība

·  Izglītības 1. posmā strādā viens vispārējās izglītības skolotājs, kurš māca pamatpriekšmetus. Valodas, mūziku un sportu māca attiecīgo jomu skolotāji. Tālākajos posmos visus mācību priekšmetus māca attiecīgo jomu skolotāji.

·  Liela nozīme tiek pievērsta skolēnu praktisko iemaņu attīstībai. Skolēniem ir iespēja apgūt specializētos tehnoloģiskos kursus, kuri sagatavo profesijai vai augstākās izglītības ieguvei. Apgūstot šo kursu tiek iegūta 3. līmeņa profesionālā kvalifikācija.

·  Obligātās izglītības mērķi:

• ·  Obligātās izglītības mērķis ir ne tikai sniegt zināšanas, bet vispusīgi attīstīt personību
• ·  Liels uzsvars tiek likts uz praktisko iemaņu un spēju attīstīšanu, radošumu un kritisko domāšanu
• ·  Skola veicina toleranci, vienlīdzību un ir balstīta uz humānisma un demokrātijas idejām
• ·  Skolēniem jāmācās sadarboties un vienlaicīgi būt neatkarīgiem un personīgi atbildīgiem

·  Visos cilvēka dzīves posmos liela uzmanība tiek veltīta speciālajām vajadzībām. Speciālās vajadzības tiek apzinātas un nodrošinātas katram bērnam un jaunietim, veidojot nepārtrauktu sistēmu pārejot no vienas klases vai grupas uz otru. Pamatizglītības posmā tiek nodrošināts speciālistu atbalsts un specifiska profesionālā orientācija.

·  Lai nodrošinātu izglītību, gan pirmskolas, gan tālākajos posmos, skolēniem pēc vajadzības tiek piemēroti sociālie un ekonomiskie atbalsta pasākumi: bezmaksas ēdināšana, transporta apmaksa, naktsmītņu nodrošināšana, mācību līdzekļu iegāde un stipendiju piešķiršana.

Darbs ar vecākiem

Skolas sadarbība ar vecākiem notiek caur:

• ·  Ģenerālo padomi
• ·  Klašu audzinātāju asambleju

Ģenerālā padome ir iestāde, kas atbild par vadlīniju noteikšanu skolas aktivitātēm un sadarbību ar vietējo kopienu.

Valde ir institūcija, kura strādā kultūras, administratīvajā un finanšu jomā. Valde sastāv no direktora, direktora vietnieka un 2 asistentiem.

Pedagoģiskā padome atbild par mācību procesa organizēšanu un skolas vai skolas klastera vadīšanu.

Administratīvā padome pieņem lēmumus par skolas finansiālajiem un administratīvajiem jautājumiem. Padome sastāv no direktora un direktora vietniekiem.

• ·         Plānot, ko grib teikt un kā to grib pateikt
• ·         Izmantot dažādus saziņas kanālus
• ·         Pielāgot ziņojumu auditorijai
• ·         Izmantot skaidru, vienkāršu un saprotamu valodu
• ·         Būt tolerantam
• ·         Svarīga ir tiešā divvirzienu saziņa
• ·         Palīdzēt cilvēkiem justies saprastiem
• ·         Svarīga ir aktīvā klausīšanās
• ·         Vārdu un darbu saskaņošana
• ·         Uzdot jautājumus, lai apstiprinātu izpratni
• ·         Nodrošināt atgriezenisko saiti
• ·         Veidot pārliecinošu komunikāciju

Arī konfliktu risināšanā ir svarīgas līderības prasmes:

• ·         Izturēšanās – cienīgs izskats un uzvedība
• ·         Drosme – spēja rīkoties un uzņemties atbildību
• ·         Izlēmība – spēja pareizi un ātri pieņemt lēmumu
• ·         Entuziasms – interese par darbu
• ·         Pazemība- lepnība, bet ne augstprātība

Kalnciema pagasta pamatskolā, pārņemot Portugāles pieredzi, skolotāji ir iepazīstināti ar komunikācijas uzlabošanas stratēģiju. Šī stratēģija pilnībā atbilst arī mūsu skolas vajadzībām.  Īpaša vērība tiek pievērsta saziņas kanālu dažādošanai.

Kā klasiska forma tiek izmantota skolas un klases vecāku sapulce: informatīvā vecāku sapulce mācību gada sākumā un tematiskās vecāku sapulces, pieaicinot dažādu nozaru speciālistus.

Tiek praktizētas individuālās sarunas ar vecākiem un bērniem. Portugāles pieredze rāda, ka visefektīvākās ir sarunas, kuras notiek bērnam klātesot vecāka un skolotāja vai vecāka un skolas vadības sarunās. Šādas sarunas , protams, prasa vairāk laika, bet ir daudz efektīvākas visām pusēm. Šīm sarunām ir atvēlēta piemērota vieta, lai ar vecāku individuāli nav jārunā klasē. Portugālē katrā skolā ir atvēlēta telpa skolotāja sarunām ar vecākiem.

Arī savā skolā šīm sarunām esam atvēlējuši konkrētu telpu.

Strādājam pie metodēm, kuras tika atceltas sakarā ar Covid 19 ierobežojumiem, piemēram “Vecāku dienas” un “Atvērto durvju dienas”, kad vecākiem ir iespēja piedalīties mācību stundās. Ir svarīgi vecākiem parādīt ne tikai rezultātu, bet arī procesu un ieguldīto darbu. Tad var runāt par bērna iespējām, talantiem, grūtībām, paveikto un sagaidāmo. Vecākiem var piedāvāt Ministundas, kad vecāks strādā ar tādām pašām metodēm un pieejām kā bērns stundās, tad labāk var izprast, ka viss nenotiek zibenīgi un varēs novērtēt pieaugušo atbalsta vajadzību, ieguldīto laiku un darbu.

Lai informētu vecākus, skolotāji izmanto ne tikai sarunas klātienē, bet arī WhatsApp grupas, e-klases saziņu un citas digitālās iespējas.

Skolotājiem jābūt drosmei runāt ar vecākiem, jautāt, kā viņi savu bērnu redz, ko viņi sagaida.  Jābūt divvirzienu saziņai ne tikai gadījumos, kad kaut kas ir noticis, bet  arī ikdienas dzīvē, paslavējot bērnu. Ja nav sarunas, tad tas ko vecāki sagaida no skolas un skola no vecākiem, pāraug pretenzijās. Mums visiem jāmācās sarunāties, ieklausoties un iesaistoties.  

No vecāku puses sadarbība izpaužas kā:

Sarunas ar savu bērnu par skolu, mācību vielu, klases biedriem, skolotājiem, arī par vērtējumiem, bet ne tikai. Vecāku pienākums ir ar savu bērnu regulāri sarunāties par mācībām.

Vecāku komunikācija ar skolu. Kā notiek sazināšanās, cik bieži, par kādiem jautājumiem. Vai vecāki zina, kā sasniegt bērna skolotāju? Šī ir ļoti būtiska sadarbības sastāvdaļa.

Vecāku atsaucība mācību procesam – piemēram, ja bērnam ir vajadzība pēc kļavu lapām, vecāki atbalsta viņu un atrod laiku, lai kopā tās sarūpētu. Protams, prasībām jābūt samērīgām un vecākiem par kļavu lapu nepieciešamību jāzina pietiekami laicīgi.

Vecāku atbalsts bērnam mācību procesā. Vislabākais atbalsts būs tāds, ja vecāks nevis steigs bērna vietā rēķināt uzdevumu, ko atvase nesaprot, bet palīdzēs ar uzvedinošiem jautājumiem – kas tieši ir tas, ko tu nesaproti, cik tālu tu uzdevumu saproti? Vecāks var palīdzēt koordinēt mācīšanos mājās, kopā ar bērnu mācīties, kā plānot – sarakstīt stundas, veicamo uzdevumu sarakstus, noteikt prioritātes, dot atgādnes.

Iesaistīšanās skolas dzīvē. Īpaši pirmo klašu skolēniem būs svarīgi, lai vecāki apmeklē sapulces, viņi būs priecīgi, ja tieši viņu mamma vai tētis pieteiksies audzinātājai palīdzēt.

Pētījumi rāda, ka vecāku interese par skolu, atbalsts bērniem, kad tas nepieciešams, un iesaistīšanās mācību procesā (nejaukt ar mājas darbu pildīšanu!) bērnam rada pozitīvu interesi un motivāciju par mācībām un skolu, kas savukārt rezultējas labākā mācību sniegumā. Pozitīvā interese par mācībām ir ļoti būtiska mācību procesā, tāpēc abām pusēm – gan vecākiem, gan skolotājiem – vajadzētu būt ieinteresētiem par to, lai skolēns ar aizrautību iet uz skolu un mācās. Vecāku interese par skolā notiekošo būtiski ietekmē bērna attieksmi pret mācīšanos, tā parādot, ka tas, ko dara bērns, ir kaut kas vērtīgs un nozīmīgs visai ģimenei.

Komunikācijas veidi:

Ikdienas saziņa ar skolu – ne tikai par problēmām, bet par bērna sasniegumiem, skolotāju veiktajām iniciatīvām, vecāku sniegto atbalstu. Labus vārdus ir svarīgi dzirdēt visām pusēm.

Trīspusējas tikšanās divreiz gadā – skolotājs–vecāks–skolēns.

Individuālas tikšanās skolotājam ar vecāku, lai pārrunātu situācijas, kas radījušas bažas, bailes, šaubas vai citus jautājumus.

Vecāku sapulces – tās tomēr arvien mazāk tiek uztvertas kā efektīvākais saziņas veids. Tās noder, ja ir jānodod lielāks informācijas apjoms (piemēram, izrunāt lietas par mācību sākšanu, pārbaudes darbiem, izlaiduma organizēšanu).

Saziņa “WhatsApp” grupās – šķiet, pandēmijas laika populārākais saziņas veids, taču šādas grupas ir vērtīgas ātrai informācijas nodošanai, nevis problēmu vai sasāpējušu jautājumu risināšanai.

Kā skola var atbalstīt vecākus būt labiem sadarbības partneriem (un vecāki var lūgt skolai padomu, kā tādiem būt!)

• ·         Pastāstīt vecākiem, kā viņi var palīdzēt bērnu mācību procesā, dot praktiskus ieteikumus darbu plānošanā, atgādņu rakstīšanā.
• ·         Iemācīt saskatīt bērnā tās lietas, kas viņam padodas.
• ·         Ieteikt jautājumus, ko vecākiem uzdot bērniem, kā sarunāties par mācībām.
• ·         Aicināt vecākus mācīties kaut ko – piemēram, kā sarunāties par bērna īstenotajiem projektiem.
• ·         Aicināt vecākus uz aktīvu sarunu par bērna mācību sasniegumiem.

·         Ideāli, ja skola izstrādājusi sistēmu, kā notiek komunikācija ar vecākiem, pat ja viss ir kārtībā

·         Piemēram, jau minētās trīspusējās tikšanās. Tās ir ļoti nepieciešamas arī ar to bērnu vecākiem, kuriem viss it kā ir kārtībā. Tās noder, lai attīstītu bērnā jau dziļāku interesi un virzītu viņu profesionālajās sliedēs. Var rīkot arī vecāku dienas, piemēram, divas reizes gadā, kad vecāks tiekas ar skolotāju divatā un izrunā aktuālos jautājumus, pat ja bērnam nekādu problēmu nav. Vecākiem ir ļoti svarīgi dzirdēt par savu bērnu labus vārdus. Tradicionālās vecāku sapulces, kur tiek izrunāti organizatoriskie jautājumi, nav pilnvērtīga komunikācija ar skolu.